Kas ir zīmols?
Vēl pavissm nesen “zīmols” bija jaunvārds, taču šobrīd tas jau stabili ir aizstājis kādreiz tik pierasto vārdu “brends”. Šaurākā izpratnē zīmols ir produkta vai uzņēmuma viens no galvenajiem identitātes elementiem. Iedomājieties Adidas 3 strīpas, McDonalds lielo M burtu vai riepu ražotāja Michelin cilvēciņu. Plašākā kontekstā ikvienam subjektam vai pat objektam būs savs zīmols. Tā, piemēram, ASV zīmols ir sapņu zeme, Austrālijai ķenguri, Japānai cīņas mākslas un suši, Aļaskai neskarta daba u.t.t. Vienlaiksu arī cilvēka vārds vai izskats var kļūt par zīmolu (Īlons Masks, Marks Cukerbergs jeb Zakarbergs u.c.) Arī katrs no mums ir uzskatāms par unikālu mikro brendu, kura kvalitātes zina tikai tuvākie cilvēki.
Tradicionāli tomēr tiek pieņemts, ka zīmols ir zīme, dizains, simbols, kas ļauj patērētājam atšķirt vienu preču vai pakalpojumu pārdevēju no otra. Zīmols dod drošības sajūtu, sola apmierināt radušos vajadzību, garantē kvalitāti vai gluži pretēji sola vilšanos. Zīmola īpašnieki tiek saistīti ar noteiktām vērtībām – dabas aizsardzība, kvalitāte, ilgtspēja, zema cena, luksus prece, jaunība, konservatīvisms u.c. Nereti pircēji dod priekšroku viena vai otra zīmola precēm ar mērķi iekļauties konkrētā grupā – Iphone, McBook, BMW īpašnieki, 90-tajos arī Nike sporta apavu nēsātāji. Šāda patērētāju vēlme garantē, ka, iegūstot to lojalitāti, ir iespējams tos padarīt par lojāliem klientiem arī ilgtermiņā.
Viss iepriekš minētais, protams, nav nekāds jaunums un ikviens, kas darbojas zīmolvedībā izmanto šīs patērētāju psiholoģiskās īpašības, lai panāktu izvirzītos mērķus iespējami īsākā laika periodā. Veiksmīga zīmolvedība sniedz priekšrocības konkurences cīņā, samazina mārketinga izmaksas, ļaujot piesaistīt pircēju uzmanību ar sava zīmola parādīšanos vien. Tieši šī iemesla dēļ globālo brendu vērtība ir mērāma vairākos miljardos eiro un to autortiesības tiek aizsargātas visos iespējamos veidos. Piemēram, Itālijā par viltotu zīmola preču pircējiem soda naudā var nākties šķirties pat no vairāk kā 1000 eur. Tas gan nemazina Ķīnas un citu valstu nelegālo ražotāju spiedienu, pārdodot brenda preces tirgos un internetā.
Kā vislabāk attīstīt savu zīmolu?
Ikviens zīmols sākas ar solījumu. Tāpat kā ne viss ir zelts, kas spīd arī ne visi skaisti noformētie zīmoli nodrošina to, ko sola. 21. gs nekvalitatīvas preces un pakalpojumi tiek atsijāti aizvien ātrāk. Atsauksmes internetā un sociālajos tīklos var atstāt jebkurš un tālāk tās var strauji izplatīties. Zīmolu īpašniekiem tas nozīmē, ka ir rūpīgi jāseko ne tikai preču ražošanai un izplatīšanai, bet arī komunikācijai ar klientiem visos līmeņos. Lai arī nevienam nepatīk sliktas atsauksmes, tomēr arī tās ir zelta vērtas, jo ļauj ātrāk atbildēt uz patērētāju vajadzībām un paātrina trūkumu novēršanu. Varam secināt, ka vajadzību apmierināšana ir jebkura noturīga zīmola pamatā un sākt attīstīt brendu bez kvalitatīva produkta nedrīkst.
Ko darīt, ja pieder liela rūpnīca, tiek ražotas preces, bet nav attīstīts zīmols? Ir iespējami divi scenāriji. Pirmais – turpināt ražot no-name preces un pārdot tās lielajiem uzpircējiem vai gala patērētājiem. Ilgtermiņā šāda stratēģija gan neatmaksāsies, jo vienmēr varēs atrast kādu, kas spēj saražot vēl lētāk un rezultātā tirgus daļa var ātri tikt zaudēta. Otrs variants ir piestrādāt pie iepakojuma, vizuālās identitātes un sākt ražot preces ar savu zīmolu. Kā veidot un attīstīt brendu ir gara saruna, taču pats svarīgākais ir sākt ar tirgus izpēti. Nav prātīgi ieiet tirgū ar jaunu produktu, iztērēt pāris simtus tūkstošus vai pat miljonus un atklāt, ka patērētājiem šāds produkts nemaz nav vajadzīgs. Tā vietā būtu vērts veikt tirgus izpēti internetā, izmantojot speciālus rīkus un izmantojot seo pakalpojumus. Viens no mūslaiku Latvijas veiksmes stāstiem ir pārtikas ražotājs – Milzu, kas pārdod salīdzinoši kvalitatīvākas pārslas un citas pārtikas preces. Veidojot iepakojumu un produktus, tas veica plašas aptaujas un eksperimentus, lai radītu vizuālo identitāti un stilu, kas uzrunā gan vecākus, gan bērnus. Tā rezultātā attīstība ir bijusi ļoti strauja un pāris gados ražotājam ir izdevies uz palikšanu iespiesties Latvijas veikalu tīklos, kā arī eksportēt vairāk kā 80% savas produkcijas. Šobrīd varam uzskatīt, ka ir tikai laika jautājums, kamēr Milzu tiks pārdots kādam lielam straptautiskam koncernam, jo bio pārtikas ražošana ir viens no visstraujāk augošajiem segmentiem.
Pēc tam, kad ir veikta tirgus izpēte, optimizēti ražošanas procesi un loģistikas ķēde atliek pāriet pie mārketinga. Daļu no publicitātes budžeta vērts ieguldīt tradicionālajos medijos, bet pārējo jāatvēl interneta mārketingam. Patlaban liela daļa cilvēku burtiski dzīvo savos telefonos un datoros, turklāt atdevi no digitālā mārketinga kampaņām ir daudz vieglāk izmērīt, kas ir sevišķi būtiski sākot zīmola attīstību.